- integritās
- integro
- integrum
- integumentum
- intel-
- intellēctio
- intellēctuālis
- intellēctus 1
- intellēctus 2
- intellegēns 1
- intellegēns 2
- intellegenter
- intellegentia
- intellegibilis
- intellego
- intellig-
- Intemeliī
- Intemelium
- intemerandus
- intemerātus
- intemperāns 1
- intemperāns 2
- intemperanter
- intemperantia
- intemperātē
- intemperātio
- intemperātus
- intemperiae
- intemperiēs
- intempestīvē
- intempestīvitās
- intempestīvus
- intempestus
- intemporālis
- intemporālitās
- intemptātus
- intendo
- intēnsē
- intēnsio
- intēnsus
- intentābilis
- intentāmentum
- intentātio
- intentātor
- intentātus 1
- intentātus 2
- intentē
- intentio
- intento
- intentus 1
- << >>
- intemperāt|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLBLL (5)
- Jokantas 1936
in-temperātus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš tempero] be saiko, perdėtas benevolentia; fui paulo ante intemperatior l. nesusilaikąs.
- Kuzavinis 2007
- intemperāt|ē adv. [intemperātus] (comp. ~ius C) nesaikìngai, bè saĩko, pernelýg C