- intemperātē
- intemperātio
- intemperātus
- intemperiae
- intemperiēs
- intempestīvē
- intempestīvitās
- intempestīvus
- intempestus
- intemporālis
- intemporālitās
- intemptātus
- intendo
- intēnsē
- intēnsio
- intēnsus
- intentābilis
- intentāmentum
- intentātio
- intentātor
- intentātus 1
- intentātus 2
- intentē
- intentio
- intento
- intentus 1
- intentus 2
- intepeo
- intepēsco
- inter 1
- inter 2
- inter-
- interaestuo
- interāmenta
- Interamna
- Interamnānus
- Interamnās
- Interamnātēs
- interamnus
- interānea
- interāneus
- interārēsco
- interbibo
- interbīto
- intercalāris
- intercalārius
- intercalātio
- intercalo
- intercapēdo
- intercēdo
- << >>
- intent|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Susiję: intentātus 1
- Sirvydas 1642
-
Zámierzam ſię ná kogo czym, Intento, libro, Aźuſimoiu.
-
- Jokantas 1936
- intento 1 [intens. iš intendo] grasinančiai ištiesti, nukreipti ir ties. grasyti, grūmoti †stipitem; sicam alicui; gladium in consulem arba consuli; †tela ac manus in ora legatorum; trop. arma Latinis L; *viris intentant omnia mortem; †terrorem.
- Kuzavinis 2007
- intent|o, āre, āvī, ātum vt [int. iš intendo] 1. (iš)tiẽsti (manūs ad sīdera Pt); (nu)kreĩpti (oculōs in aliquem Pt);2. grasìnti, grūmóti; ~āre arma Latīnīs C grasìnti lotỹnams karù; ~āre manūs in aliquem L (alicuī Se) grūmóti kám rañkomis;3. prk. apkáltinti (alicuī crīmen Q)
- intent|o, āre, āvī, ātum vt [int. iš intendo]