- obfuī
- obg-
- obgannio
- obgero
- obhaereo
- obhaerēsco
- objaceo
- objicio
- objēcī
- objecta
- objectāculum
- objectāmentum
- objectātio
- objectio
- objecto
- objectus 1
- objectus 2
- objex
- obigito
- obīrāscor
- obīrātio
- obīrātus
- obiter
- obitus 1
- obitus 2
- objūrgātio
- objūrgātor
- objūrgātōrius
- objūrgito
- objūrgo
- oblanguēsco
- oblaqueo
- oblātio
- oblātor
- oblātrātio
- oblātrātor
- oblātrātrīx
- oblātro
- oblātus
- oblectāmen
- oblectāmentum
- oblectātio
- oblectātor
- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- >>
- obligāment|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: ABLLB (5)
- Kuzavinis 2007
- obligāment|um, ī n [obligo] 1. ryšỹs, są́saja Ter;2. príedermė, príevolė, pareigà Ter
- obligāment|um, ī n [obligo]