- obtulī
- obtundo
- obtūnsus
- obtuor
- obtūrāmentum
- obtūrātio
- obturbo
- obtūro
- obtūsē
- obtūsiangulus
- obtūsitās
- obtūsus
- obtūtus
- obumbro
- obūnctus
- obuncus
- obundo
- obustus
- obvāgio
- obvallo
- obvenientia
- obvenio
- obventio
- obverbero
- obversor
- obverto
- obviam
- obvigilo
- obvio
- obvius
- obvolūtio
- obvolūtus
- obvolvo
- obvorto
- oc-
- occa
- occaeco
- occallātus
- occallēsco
- occano
- occanto
- occāsio
- occāsiuncula
- occāsus 1
- occāsus 2
- occātio
- occātor
- occavus
- occecinī
- occēdo
- occento
- occentus
- occēpī
- occepto
- occeptus
- occessī
- occidēns 1
- occidēns 2
- occīdēns 3
- occidentālis
- occīdī 1
- occidī 2
- occīdio
- occīdo 1
- occido 2
- occiduus
- occillo
- occino
- occipio
- occipitium
- occiput
- occīsio
- occīsor
- occīsus
- occlāmito
- occlūdo
- occlūsus
- occo
- occoepī
- occrēsco
- occubitus 1
- occubitus 2
- occubo
- occubuī
- occucurrī
- occulco
- occulo
- occultātē
- occultātio
- occultātor
- occultātus
- occultē
- occultim
- occulto 1
- occultō 2
- occultum
- occultus
- occuluī
- occumbo
- occupātio
- occupātus
- >>
- occent|o, āre, āvī
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
oc-cento 1 [ob-canto] pajuokiamai dainuoti prieš keno duris.
- Kuzavinis 2007
- occent|o, āre, āvī vt [ob + canto] (už)dainúoti (prieš ką); (pajuokiamaĩ) apdainúoti; ~āre ōstium Pl dainúoti pajuõkiamą daĩną priẽš kienõ durìs