- pos
- pōsca
- poscaenium
- poscinummius
- posco
- pōsia
- Posīdōnius
- posita
- positio
- positīvus
- positor
- positūra
- positus 1
- positus 2
- posmerīdiānus
- posquam
- posse
- possēdī
- possessio 1
- possessio 2
- possessiuncula
- possessīvus
- possessor
- possessus
- possibilis
- possibilitās
- possideo
- possīdo
- possum
- post 1
- post 2
- poste
- posteā
- posteāquam
- posterī
- posterior
- posteriōra
- posteritās
- posterius
- posterō
- posterus
- postfero
- postgenitī
- postgenitus
- posthabeo
- posthāc
- posthaec
- posthinc
- postibi
- postīculum
- postīcum
- postīcus
- postid
- postilēna
- postilio
- postillā
- postillāc
- postis
- postlīminium
- postmerīdiānus
- postmodo
- postmodum
- postmoerium
- postpartor
- postpōno
- postpositīvus
- postpositus
- postposuī
- postprīncipia
- postputo
- postquam
- postrēmō
- postrēmum
- postrēmus
- postrīdiē
- postrīduō
- postscrībo
- postulātīcius
- postulātio
- postulātor
- postulātum
- postulātus
- postulo
- Postumiānus
- Postumius
- postumus
- Postumus
- posuī
- pōtābilis
- pōtāmentum
- potamogētōn
- pōtātio
- pōtātor
- pōtātus
- pote
- potēns 1
- potēns 2
- potentātor
- potentātus
- potenter
- potentia
- >>
- postīc|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
postīcus 3 [post] užpakalinis posticis aedium partibus L; subst. postīcum, ī n užpakalinės durys; †užpakalinė namo dalis, užpakalinis priestatas.
- Kuzavinis 2007
- postīc|um, ī n [postīcus] (sc. ōstium) 1. užpakalìnės dùrys Pl, H;2. užpakalìnė nãmo dalìs, užpakalìnis príestatas Vi
- postīc|um, ī n [postīcus] (sc. ōstium)