- suprādictus
- suprālātio
- suprālātus
- suprāscando
- suprēma
- suprēmum 1
- suprēmum 2
- suprēmus
- sur-
- sūra
- surculōsus
- surculus
- surdaster
- surdēsco
- surditās
- surdo
- surdus
- surēna
- surgo
- surio
- surpiculus
- surpite
- surpuit
- surrēctio
- surrēctus
- surrēmigo
- Surrentīnī
- Surrentīnus
- Surrentum
- surrēpo
- surreptīcius
- surrēxe
- surrēxī
- surrideo
- surrigo
- surringor
- surripio
- surrogo
- surruo
- surrupio
- sūrsum
- sūrus
- sūs 1
- sus 2
- sus-
- Sūsa
- suscēnseo
- suscēnsio
- suscēpī
- susceptibilis
- susceptio
- suscepto
- susceptor
- susceptum
- susceptus 1
- susceptus 2
- suscipio
- suscitābulum
- suscitātio
- suscitātor
- suscito
- Sūsiānē
- Sūsiānī
- Sūsiānus
- sūsinus
- Sūsis
- suspectio
- suspecto 1
- suspectō 2
- suspector
- suspectus 1
- suspectus 2
- suspendiōsus
- suspendium
- suspendo
- suspēnsio
- suspēnsus
- suspēxī
- suspicābilis
- suspicāx
- suspicio 1
- suspīcio 2
- suspīciōsē
- suspīciōsus
- suspico
- suspicor
- suspīrātio
- suspīrātus
- suspīriōsus
- suspīritus
- suspīrium
- suspīro
- susque dēque
- sussilio
- sussulto
- sustentābilis
- sustentāculum
- sustentātio
- sustentātor
- sustentātrīx
- sustentātus
- >>
- suscepti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Podeymowánie ſię czego, Suſceptio, Apſiimimas ko.
-
- Jokantas 1936
- susceptio, ōnis f [suscipio] perėmimas.
- Kuzavinis 2007
- suscepti|o, ōnis f [suscipio] 1. pérėmimas, apsiėmìmas (labōrum C);2. vėl. priėmìmas (peregrīnōrum Hi)
- suscepti|o, ōnis f [suscipio]