- ūnus
- ūnusquisque
- ūnxī
- *uo
- ūpilio
- upupa
- UR
- Ūrania
- urb.
- urbānē
- urbānitās
- urbānus 1
- urbānus 2
- urbicapus
- urbicus
- Urbīnās
- Urbīnum
- Urbius clīvus
- urbs
- urceātim
- urceolus
- urceus
- urco
- ūrēdo
- ūrēthra
- urgēns
- urgenter
- urgeo
- Urgo
- urgueo
- Uriās
- ūrīca
- ūrīgo
- ūrīna
- ūrīnālis
- ūrīnātor
- ūrīnor
- ūrinus
- Ūrios
- urna
- urnālis
- urnārium
- urnula
- ūro
- ursa
- Ursa
- ursī
- ursīna
- ursīnus
- ursus
- urtīca
- ūrūca
- ūrus
- urvo
- urvum
- Uscāna
- Uscānēnsēs
- ūsia
- ūsio
- Usipetēs
- Usipiī
- ūsitāta
- ūsitātē
- ūsitātim
- ūsitātus
- ūsitor
- Uspē
- Uspēnsēs
- uspiam
- usquam
- ūsque 1
- ūsque 2
- ūsquequāque
- ūsquequō
- ussī
- ūssūra
- Ustīca
- ustilo
- ustio
- ustor
- ustrīna
- ustuio
- ustulo
- ustūra
- ustus
- ūsuālis
- ūsuāliter
- ūsuārius 1
- ūsuārius 2
- ūsūcapio 1
- ūsūcapio 2
- ūsūfrūctuārius
- ūsūra
- ūsūrārius
- ūsūrpābilis
- ūsūrpātio
- ūsūrpātor
- ūsūrpātōrius
- ūsūrpo
- ūsus 1
- ūsus 2
- >>
- urtīc|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
pokrzywá, Vrtica. Dilgine.
-
- Jokantas 1936
- urtīca, ae f piktadilgė.
- Kuzavinis 2007
- urtīc|a, ae f [ūro] 1. bot. dilgėlė̃ PM;2. prk. niežulỹs J
- urtīc|a, ae f [ūro]