- vestīgo
- vestīmentum
- Vestīnī
- Vestīnus 1
- Vestīnus 2
- vestio
- vestiplica
- vestis
- vestītor
- vestītus 1
- vestītus 2
- vestrās
- vestrī
- vestrum
- Vesulus
- Vesuvīnus
- Vesuvius
- vetera
- Vetera
- veterāmenta
- veterāmentārius
- veterānus 1
- veterānus 2
- veterāria
- veterārium
- veterārius
- veterāsco
- veterātor
- veterātōriē
- veterātōrius
- veterātrīx
- veterātus
- veterāvī
- veterēs
- veterētum
- veterīna
- veterīnae
- veterināria
- veterinārius 1
- veterinārius 2
- veterīnus
- veternōsitās
- veternōsus
- veternus 1
- veternus 2
- vetero
- vetitum
- vetitus
- veto
- Vettōnēs
- vetula
- Vetulonia
- Vetuloniēnsēs
- vetulus 1
- vetulus 2
- vetuo
- Veturia
- Veturius
- vetus
- vetusculus
- vetustās
- vetustē
- vetustēsco
- vetustor
- vetustus
- vexātio
- vexātor
- vēxī
- vexillārius
- vexillifer
- vexillum
- vexo
- VF
- via
- viābundus
- viālis
- viārius
- viāticātus
- viāticum
- viāticus
- viātor
- viātōrius
- vībēx
- Vībidius
- Vibius
- vībīx
- Vībo
- Vībōnēnsis
- vibrābilis
- vibrāmen
- vibrātio
- vibrātus
- vibro
- Vibullius
- vīburnum
- Vīca Pota
- vīcānus 1
- vīcānus 2
- vicāria
- vicārius 1
- vicārius 2
- >>
- vetul|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: BBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Bábá. Anus, vetula. Zmona ſena, wetuſza boba.
-
- Jokantas 1936
- vetulus 3 [dem. iš vetus] senstelėjęs, senokas vetuli equi; *vetula cornix; arbor novella et vetula; subst. vetulus, i m senukas, vetula, ae f senutė.
- Kuzavinis 2007
- vetul|a, ae f [2. vetulus] senùtė; sénpalaikė Pl, M, J