- dēclīvus
- dēcoco
- dēcocta
- dēcoctio
- decoctor
- dēcoctum
- dēcoctus 1
- dēcoctus 2
- dēcollo
- dēcōlo
- dēcolor
- dēcolōrātio
- dēcolōro
- dēcontor
- dēcoquo
- decor 1
- decor 2
- decorāmen
- decōrē
- decoro
- dēcorticātio
- dēcortico
- decōrum
- decōrus
- dēcoxī
- dēcrēmentum
- dēcrēpitus
- dēcrēsco
- dēcrētōrius
- dēcrētum
- dēcrētus
- dēcrēvī
- dēcubitus
- dēcubuī
- dēcucurrī
- decuī
- decuma
- decumāna
- decumānus
- decumātēs
- dēcumbo
- decumo
- decumus
- dēcūnctor
- decūnx
- decuria
- decuriātio
- decuriātus
- decurio 1
- decurio 2
- dēcurro
- dēcursio
- dēcursus 1
- dēcursus 2
- dēcurto
- decus
- decussātim
- dēcussī
- decussis
- decusso
- decussus 1
- decussus 2
- dēcutio 1
- dēcutio 2
- dēdeceo
- dēdecor
- dēdecoro
- dēdecōrus
- dēdecus
- dedī
- dēdicātio
- dēdico
- dēdidī
- dēdidicī
- dēdignātio
- dēdignor
- dēdīsco
- dēditīcius
- dēditio
- dēditus
- dēdo
- dēdoceo
- dēdoleo
- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- dēductīvus
- dēductor
- dēductus
- dēdūxī
- deerro
- dēfaecābilis
- dēfaecātio
- dēfaeco
- dēfatīgātio
- dēfatīgo
- dēfatīscor
- dēfēcī
- dēfectio
- dēfectīvus
- dēfector
- >>
- dēfectīv|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Kuzavinis 2007
- dēfectīv|us, a, um adj. [dēficio] vėl. 1. trū́kstamas, nepìlnas; netóbulas, ydìngas; sù trū́kumais Eccl;2. med. nereguliarùs, sù pértraukomis; febris ~us CA karščiãvimas sù pértraukomis;3. gram. trū́kstamas; verba ~a Pri trūkstamíeji veiksmãžodžiai (neturintys visų pagrindinių formų)
- dēfectīv|us, a, um adj. [dēficio] vėl.