- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- denticulus
- dentifer
- dentifricium
- dentilegus
- dentio
- dentiscalpium
- dentītio
- dēnūbo
- dēnūdātio
- dēnūdo
- dēnumerātio
- dēnumero
- dēnūntiātio
- dēnūntiātīvus
- dēnūntio
- dēnuō
- Dēō
- Dēōis
- Dēōius
- deonero
- << >>
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Susiję: dēmorsus
- Sirvydas 1642
-
Vkeſnie czego ſztuke. Demordeo, abſcindo dentibus. Nukrimtu, nukundu.
-
- Kuzavinis 2007
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum vt [dē + mordeo] 1. nuką́sti, atką́sti (aliquid PM);2. kándžioti, kramtýti (unguēs Pe)
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum vt [dē + mordeo]