- ēnōdo
- ēnōrmis
- ēnōrmitās
- ēnōrmiter
- ēnōtēsco
- ēnoto
- ēnōtuī
- ēns 1
- ēns 2
- ēnsiculus
- ēnsifer
- ēnsiger
- ēnsipotēns
- ēnsis
- Ēnsis
- entelechīa
- Entella
- Entellīnī
- Entellīnus
- enterocēlē
- enterocēlicus
- ēnūbilo
- ēnūbo
- ēnucleātē
- ēnucleātus
- ēnucleo
- ēnumerātio
- ēnumero
- ēnūndino
- ēnūntiātio
- ēnūntiātīvus
- ēnūntiātum
- ēnūntio
- ēnūpsī
- ēnūptio
- ēnūptus
- ēnūtrio
- Enyō
- eo 1
- eō 2
- eōdem
- Ēōs
- ēōus
- Ēōus
- eoūsque
- Epamīnondās
- Epaphus
- ēpāstus
- epenthesis
- Epēus
- << >>
- ēnucleāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LABLB (5)
- Susiję: ēnucleo
- Jokantas 1936
ēnucleātus 3 (adv. -ē) [ptc. iš enucleo] aiškus, paprastas, sklandus genus dicendi.
- Kuzavinis 2007
- ēnucleāt|us, a, um 1. part. perf. iš ēnucleo;2. adj. áiškus, pàprastas (genus dīcendī C)
- ēnucleāt|us, a, um