- volātūra
- volātus
- Volcae
- Volcān-
- Volcānius
- Volcātius
- volēns
- volenter
- volentia 1
- volentia 2
- volg-
- volgiolus
- Volinia
- volitātio
- volito
- voln-
- volo 1
- volo 2
- volo 3
- Vologēsēs
- Vologēsus
- volp-
- vols-
- Volscī
- Volscus
- volsella
- Volsiniēnsēs
- Volsiniēnsis
- Volsiniī
- volt-
- Voltinia tribus
- Voltiniēnsēs
- Voltumna
- voltur
- Volturnus
- voltus
- volūbilis
- volūbilitās
- volūbiliter
- volucer
- volūcra
- volūcre
- volucrēs
- volucripēs
- volucris
- volucritās
- volucriter
- volūmen
- Volumnius
- voluntāriē
- voluntāriī
- voluntārius
- voluntās
- volup
- Volupia
- voluptābilis
- voluptāriē
- voluptāriī
- voluptārius
- Voluptās
- voluptās
- voluptātīvus
- voluptificus
- voluptuārius
- voluptuōsē
- voluptuōsus
- volūta
- volūtābilis
- volūtābrum
- volūtābundus
- volūtātio
- volūto
- volūtus 1
- volūtus 2
- volva
- volvo
- volvōx
- vōmer
- vomica
- vomicōsus
- vomicus
- vomificus
- vōmis
- vomitio
- vomito
- vomitor
- vomitōrius
- vomitus
- vomo
- vopīscus
- Vopīscus
- vorācitās
- vorāciter
- vorāginōsus
- vorāgo
- vorātor
- vorātrīna
- vorāx 1
- vorāx 2
- voro
- vors-
- >>
- voluntāri|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLLBL (5)
- Jokantas 1936
voluntārius 3 [voluntas] savanoris: 1) act. kas ką savo noru daro senator vadinąs save senatorium; milites savanoriai kareiviai; subst. voluntāriī, ōrum m savanoriai.2) pass. kas savo noru daroma ar savaime įvyksta deditio L, †servitus.
- Kuzavinis 2007
- voluntāri|ī, ōrum m [voluntārius] savanõriai Cs, L