- ināruī
- inassuētus
- inattenuātus
- inaudāx
- inaudio
- inaudītus 1
- inaudītus 2
- inaugurātio
- inaugurātō
- inauguro
- inaurātio
- inaurēs
- inaurītus
- inauro
- inauspicātō
- inauspicātus
- inausus
- inb-
- incaeduus
- incalēsco
- incalfacio
- incallidē
- incallidus
- incaluī
- incandēsco
- incānēsco
- incantātio
- incantātor
- incanto
- incānuī
- incānus
- incapābilis
- incapācitās
- incapāx
- incapistro
- incarnātio
- incarnātus
- incarno
- incarnor
- incassum
- incastīgātus
- incautē
- incautēla
- incautus
- incēdo
- inceleber
- incelebrātus
- incēnātus
- incendī
- incendiārius 1
- << >>
- 2. incendiāri|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBLBB (6)
- Sirvydas 1642
-
zapalacz, zákłádacz ognia, Incendiarius, incenſor. Aźudegeias.
-
- Kuzavinis 2007
- 2. incendiāri|us, ī m [1. incendiārius] padegė́jas T, Su