- impero
- imperpetuus
- impersōnālis
- imperspicuus
- imperterritus
- impertinēns
- impertio
- impertior
- imperturbātus
- impervius
- impes
- impetibilis
- impetīginōsus
- impetīgo
- impeto
- impetrābilis
- impetrātio
- impetrātus
- impetrio
- impetro
- impetuōsē
- impetuōsus
- impetus
- impexus
- impiē
- impietās
- impiger
- impigrē
- impigritās
- impilia
- impingo
- impio
- impium
- impius 1
- impius 2
- implācābilis
- implācābilitās
- implācābiliter
- implācātus
- implacidus
- implānus
- implecto
- impleo
- implētor
- implexī
- implexus 1
- implexus 2
- implicāmentum
- implicātio
- implicātus
- implicīscor
- implicitē
- implicito
- implicitus
- implico
- implōrābilis
- implōrātio
- implōro
- implumbo
- implūmis
- impluo
- impluvia
- impluviātus
- impluvium
- impoenitēns
- impoenitentia
- impolītē
- impolītia
- impolītus
- impollūtus
- impōno
- imporco
- importābilis
- importāticius
- importo
- importūnē
- importūnitās
- importūnus
- importuōsus
- impos
- impositio
- impositīvus
- impositor
- impositus 1
- impositus 2
- impossībilis
- impossībilitās
- impostor
- impostūra
- impostus
- imposuī
- impotābilis
- impotēns
- impotenter
- impotentia
- impraegno
- impraeparātus
- impraescientia
- impraesentiārum
- imprānsus
- imprecātio
- >>
- implicīsc|or, ī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LBLB (4)
- Jokantas 1936
implicīscor 3 [šalia implico] sumišti, patekti į nesmagią padėtį.
- Kuzavinis 2007
- implicīsc|or, ī dep. vi [implico] 1. susipìnti, páiniotis Pl;2. prk. sutrìkti, suglùmti, sumìšti Pl
- implicīsc|or, ī dep. vi [implico]