- īnsto
- īnstrāgulum
- īnstrātum
- īnstrātus 1
- īnstrātus 2
- īnstrāvī
- īnstrēnuē
- īnstrēnuus
- īnstrepo
- īnstringo
- īnstrūctē
- īnstrūctio
- īnstrūctor
- īnstrūctus 1
- īnstrūctus 2
- īnstrūmentum
- īnstruo
- īnsuāvis
- īnsuāvitās
- Īnsuber
- Īnsubrēs
- īnsūdo
- īnsuēfactus
- īnsuēsco
- īnsuētus 1
- īnsuētus 2
- insuēvī
- īnsufficiēns
- īnsufficientia
- īnsula
- īnsulānus
- īnsulārius
- īnsulsē
- īnsulsitās
- īnsulsus
- īnsultātio
- īnsulto
- īnsultūra
- īnsultus
- īnsum
- īnsūmo
- īnsūmptio
- īnsuo
- īnsuper 1
- īnsuper 2
- īnsuperābilis
- īnsurgo
- īnsuspicābilis
- īnsustentābilis
- īnsusurrātio
- << >>
- 2. īnstrāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Oklep iádę, Deſultorio more equito, equo non inſtrato vehor. Apźargomis ioiu, be balno.
-
- Jokantas 1936
- 1. īn-strātus 3 [ptc. iš sterno] neapdengtas *cubile ant plikų grindų.
- Kuzavinis 2007
- 2. īnstrāt|us, a, um adj. [2. in + strātus] neàpdengtas, neùždengtas; nepaklótas (cubīle V)