- indicātīvus 1
- indicātūra
- indīcēns 1
- indīcēns 2
- indicium
- indicīva
- indicīvus
- indico 1
- indīco 2
- indīctio
- indīctiōnālis
- indīctīvus
- indictum
- indictus 1
- indictus 2
- Indicum
- Indicus
- indidem
- indidī
- indifferēns
- indifferenter
- indifferentia
- indigena
- indigēns
- indigentēs
- indigentia
- indigenus
- indigeo
- indiges 1
- indiges 2
- indīgestibilis
- indīgestus
- indīgnābundē
- indīgnābundus
- indīgnāns
- indīgnātio
- indīgnātiuncula
- indīgnē
- indīgnitās
- indīgnor
- indīgnus
- indigus
- indīligēns
- indīligenter
- indīligentia
- indipīsco
- indipīscor
- indīrēctus
- indīreptus
- indīsciplīnātio
- indīsciplīnātus
- indiscrētus
- indiscrīminātim
- indiscussē
- indiscussus
- indisertē
- indisertus
- indispositē
- indispositus
- indisputābilis
- indissociābilis
- indissolūbilis
- indistīnctus
- inditus
- indīviduitās
- indīviduum
- indīviduus
- indīvīsibilis
- indīvīsus
- indīxī
- indo
- indocilis
- indoctē
- indoctus
- indolēns
- indolentia
- indolēs
- indolēsco
- indomābilis
- indomitus
- indormio
- indōtātus
- indu
- indubitābilis
- indubitanter
- indubitātē
- indubitātus
- indubito
- indubius
- indūco
- inductio
- inductus 1
- inductus 2
- indūcula
- induī
- indulgēns
- indulgenter
- indulgentia
- indulgeo
- indulsī
- indultor
- >>
- indīsciplīnāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLALLB (6)
- Kuzavinis 2007
- indīsciplīnāt|us, a, um adj. [2. in + dīsciplīna] vėl. nedrausmìngas, nedisciplinúotas Cas