- ēgī
- Egnātius
- ego
- egomet
- egopte
- ēgredior
- ēgregiē
- ēgregium
- ēgregius
- ēgressus 1
- ēgressus 2
- ēgurgito
- ehem
- eheu
- eho
- ehodum
- ei
- eia
- ējāculor
- ējicio
- ējēcī
- ējectāmentum
- ējectīcius
- ējectio
- ējecto
- ējectūra
- ējectus 1
- ējectus 2
- ējer-
- ējero
- ējulātio
- ējulātus
- ējulo
- ējūrātio
- ējūro
- ējusdemmodī
- ējusmodī
- ēlābor
- ēlabōrātē
- ēlabōrātio
- ēlabōrātus
- ēlabōro
- Elaea
- ēlāmentābilis
- ēlanguēsco
- ēlāpsus
- ēlātē
- Elatēius
- ēlātio
- ēlātīvus
- << >>
- ēject|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
ē-iecto 1 [iacto, intens. iš eicio] išmesti *cruorem ore išspjauti; *ore dapes; *favillam.
- Kuzavinis 2007
- ēject|o, āre vt [int. iš ējicio] išmèsti (cinerēs O; favilla O); išspjáuti (cruōrem ōre V)