- calla
- callainus
- callēns
- callenter
- calleo
- Callicula
- callidē
- calliditās
- callidus
- Callīfae
- Callimachus
- Calliopē
- Calliopēa
- callis
- Callisthenēs
- Callistō
- Callistratus
- callōsus
- calluī
- callum
- callus
- calo 1
- cālo 2
- cālopodium
- calor
- Calor
- calorātus
- calōrificus
- Calpē
- Calpurniānus
- Calpurnius
- caltha
- caluī
- calumnia
- calumniātor
- calumnior
- calumniōsē
- calumniōsus
- calva
- calvāria
- calvātus
- calvefīo
- Calvēna
- calveo
- calvēsco
- Calvīnus
- Calvisius
- calvitiēs
- calvitium
- calvor
- Calvus
- calvus 1
- calvus 2
- calx 1
- calx 2
- Calydōn
- Calydōnis
- Calydōnius
- Calymnē
- Calypsō
- calyptra
- calyx
- camara
- Camarīna
- cambio
- cambitor
- Cambūniī montēs
- Cambȳsēs
- camēlīnus
- camella
- camēlopardalis
- camēlus
- Camēna
- camera
- camerātus
- Cameria
- Camerīna
- Camerīnum
- Camerīnus
- Camerium
- Camers
- Camertēs
- Camertīnus
- camillus
- Camillus
- camīneuta
- camīnus
- Camīrus
- camisia
- campāna
- Campānī
- Campānia
- campānīle
- Campāns
- campānula
- Campānus
- campester
- campestre
- campestria
- campīductor
- campio
- campus
- Camulodūnum
- >>
- Calv|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LB (2)
- Jokantas 1936
calvus 3 plikas, be plaukų; pravardė Calvus 3: C. Licinius Cal., Cicerono vienalaikis (82—47 pr. Kr.), kalbėtojas ir poetas.
- Kuzavinis 2007
- Calv|us, ī m [2. calvus] Kálvas, rom. cōgnōmen Licinijų giminėje; C. Licinius ~us Gãjus Licìnijus Kálvas, oratorius ir poetas, Cicerono amžininkas, C