- dupla
- duplex
- duplicārius
- duplicātio
- duplicātō
- duplicātor
- duplicitās
- dupliciter
- duplico
- duplio
- duplum
- duplus
- dupondius
- dūra
- dūrābilis
- dūrābilitās
- dūrābiliter
- dūrācinus
- dūrāmen
- dūrāmentum
- dūrateus
- dūrātor
- dūrātrīx
- dūrē
- dūreo
- dūrēsco
- dūrēta
- dūricordia
- dūricors
- dūritās
- dūriter
- dūritia
- dūritiēs
- dūritūdo
- dūrius
- dūriusculus
- dūro
- Dūrocortorum
- Durrach-
- dūruī
- dūrus
- duumvirātus
- duumvirī
- dux
- dūxī
- Dȳmae
- Dȳmaeī
- Dȳmaeus
- Dymantis
- Dymās
- Dȳmē
- dynamis
- dynastēs
- Dyrrachīnī
- Dyrrachīnus
- Dyrrachium
- Dyrrhachīnī
- Dyrrhachium
- dyspnoea
- E
- ē
- ē-
- ea 1
- eā 2
- eadem 1
- eādem 2
- eampse
- eāpropter
- eāpse
- eātenus
- ebeninus
- ebenum
- ebenus
- ēbibo
- ēbīto
- ēblandior
- Eborācum
- eboreus
- ēbriāmen
- ēbrietās
- ēbrio
- ēbriolus
- ēbriōsitās
- ēbriōsus 1
- ēbriōsus 2
- ēbrius
- ēbullio
- ēbullītio
- ebulum
- ebulus
- ebur
- eburneolus
- eburneus
- eburnus
- Eburōnēs
- Eburovīcēs
- Ebusus
- ec 1
- ec 2
- ēcastor
- Ecbatana
- >>
- Dȳm|ē, ēs f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (graikiška), moteriškoji, tikrinis. Skiemenys: LL (2)
- Jokantas 1936
Dȳmae, ārum f ir Dȳmē, ēs f [Δύμη] miestas Achejoje; iš čia Dȳmaeus 3; gyv. Dȳmaeī, ōrum m.