- merula
- Merula
- meruleus
- merulus
- merum
- merus
- merx
- Mesēmbria
- Mesēmbriacus
- Mēsia silva
- mesochorus
- Mesopotamia
- mespilus
- Messālla
- Messāna
- Messāpia
- Messāpiī
- Messāpius
- Messāpus
- Messēna
- Messēnia
- Messēniī
- Messēnius
- Messīās
- messio
- messis
- messor
- messōrius
- messuī
- messus
- -met
- mēta
- Metabus
- metallārius
- metallicum
- metallicus 1
- metallicus 2
- metallifer
- metallum
- metamorphōsis
- metaphora
- metaphysicē
- metaphysicus
- Metapontīnī
- Metapontīnus
- Metapontum
- metātio
- metātor
- Metaurus 1
- Metaurus 2
- Metellīnus
- Metellus
- metempsychōsis
- meteōra
- meteōrus
- Meterēa turba
- Mēthīōn
- methodicē
- methodicus
- methodium
- methodus
- Mēthymna
- Mēthymnaeī
- Mēthymnaeus
- Mēthymnias
- meticulōsus
- Mētīōn
- mētior
- Metiosēdum
- Meto
- meto 1
- mēto 2
- metopa
- metōpium
- metōposcopus
- mētor
- metrēta
- metricus 1
- metricus 2
- Mētrodōrus
- mētropolis
- Mētropolis
- mētropolīta
- Mētropolītae
- Mētropolītānus
- metrum
- Mettius
- metūculōsus
- metuendus
- metuēns
- metuī
- mētula
- metuo
- metus
- metūtus
- mēum 1
- meum 2
- meus 1
- meus 2
- Mēvānia
- Mezentius
- >>
- Metellīn|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BLLB (4)
- Jokantas 1936
Metellus 3 šaka gentis Caeciliae, žiūr. Caecilius; iš čia Metellīnus 3 M-lo oratio Cicerono kalba prieš M-lą.
- Kuzavinis 2007
- Metellīn|us, a, um adj. [Metellus] Metèlo, skìrtas Metèlui; ~a ōrātio C kalbà priẽš Kvìntą Cecìlijų Metèlą