- cardamōmum
- Cardea
- cardēlis
- Cardia
- cardiacus
- Cardiānus
- cardinālis 1
- cardinālis 2
- cardinātus
- cardo
- carduēlis
- carduētum
- carduus
- cārē
- cārectum
- carentia
- careo
- Cāres
- careum
- cārex
- Cāria
- Cārica
- Cāricus
- cariēs
- carīna
- Carīnae
- carīnātim
- carīnātus
- carīnus
- cariōsus
- cāris
- Caristia
- cāritās
- Carmānia
- Carmēlus
- carmen
- Carmenta
- Carmentālia
- Carmentālis
- Carmentis
- carminātio
- carminātor
- carmino
- Carmo
- Carmōnēnsēs
- Carna
- carnālis
- carnālitās
- carnāria
- carnārium
- carnārius 1
- carnārius 2
- carnātio
- carnātus
- Carneadēs
- Carneadēus
- carneus
- Carnī
- carnicula
- Carnicus
- carnifex 1
- carnifex 2
- carnificīna
- carnificium
- carnificius
- carnifico
- carnis
- Carnisprīvium
- carnivorus
- carnōsitās
- carnōsus
- carnuf-
- Carnuntum
- Carnutēs
- Carnutī
- caro 1
- cāro 2
- carōta
- carpa
- Carpathius
- Carpathus
- carpatinus
- carpentāria
- carpentārius 1
- carpentārius 2
- carpentum
- carpeo
- Carpetānī
- Carpētānia
- carpheōtum
- carpineus
- carpinus
- carpio
- carpo
- carptim
- carptor
- carptūra
- carptus 1
- carptus 2
- Carpus
- carrāgo
- carrūca
- >>
- 1. carnāri|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Mięśny, do mięſa ſłuźący. Carnarius, Meſinis.
-
- Kuzavinis 2007
- 1. carnāri|us, a, um adj. [1. caro] mėsõs, mėsìnis Vr