- commūnis
- commūnitās
- commūniter
- commūnītio
- commurmurātio
- commurmuro
- commurmuror
- commūtābilis
- commūtātio
- commūto
- cōmo
- cōmoedia
- cōmoedicē
- cōmoedicus
- cōmoedus
- comōsus
- compacīscor
- compāco
- compāctilis
- compāctio
- compactō
- compāctor
- compactus 1
- compāctus 2
- compāgēs
- compāgino
- compāgo
- compār 1
- compār 2
- comparābilis
- comparātē
- comparātio 1
- comparātio 2
- comparātīvus
- comparco
- compāreo
- comparo 1
- comparo 2
- comparsī
- compāruī
- compāsco
- compāscuus
- compassio
- compāstus
- compater
- compatior
- compatriōta
- compāvī
- compavītus
- compecīscor
- compectum
- compectus
- compedio
- compēgī
- compellātio
- compello 1
- compello 2
- compendiāriō
- compendiārium
- compendiārius
- compendiōsus
- compendium
- compendo
- compēnsātio
- compēnso
- comperco
- comperendinātio
- comperendinātus
- comperendino
- comperendinus
- comperio
- comperior
- compersī
- compertus
- compēs
- compēsco
- competēns
- competenter
- competentia
- competītio
- competītor
- competītrīx
- competo
- compīlātio
- compīlātor
- compīlo 1
- compīlo 2
- compingo
- Compitālia
- compitālicius
- compitālis
- compitum
- complaceo
- complānātio
- complānātor
- complāno
- complector
- complēmentum
- compleo
- complētus
- complexibilis
- >>
- compect|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
com-pacīscor (praes. nevartojamas), compectus sum 3 padaryti sutartį su kuo si sumus compecti P; adv. (abl. abs.) compectō (compactō) susitarimu, pagal sutartį; subst. compectum (compactum), ī n sutartis compacto prohibiti; de compecto; †ex compecto.
- Kuzavinis 2007
- compect|um, ī n [compacīscor] sutartìs; ~ō arba dē (ex) ~ō Pl, C pagal̃ sùtartį