- conjectio
- conjecto
- conjector
- conjectōriē
- conjectrīx
- conjectūra
- conjectūrālis
- conjectus 1
- conjectus 2
- cōnifer
- cōniger
- conisco
- cōnītor
- conjuga
- conjugālis
- conjugātio
- conjugiālis
- conjugium
- conjugo
- conjugus
- conjūnctē
- conjūnctim
- conjūnctio
- conjūnctīvus
- conjūnctum
- conjūnctus
- conjungo
- conjūnx
- conjūnxī
- conjūrātio
- conjūrātus 1
- conjūrātus 2
- conjūro
- conjux
- cōnīventia
- cōnīveo
- cōnīxus
- conl-
- conm-
- conne-
- connītor
- connīveo
- connūb-
- connumero
- Conōn
- cōnōpeum
- cōnōpium
- cōnor
- conp-
- conquassātio
- << >>
- conjūnct|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Kuzavinis 2007
- conjūnct|um, ī n [conjūnctus] pastovì (būdìnga) ypatýbė Lu; pl. ~a ret. gìminiški žõdžiai, gìminiškos są́vokos C