- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- << >>
- dēfīnītīv|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLLB (5)
- Sirvydas 1642
-
okreſzáiący, Definitiuus Apſkrieius.
-
- Jokantas 1936
- dēfīnītīvus 3 [definio] apibrėžiąs sąvoką, aiškiau nusakąs, paaiškinąs causa, defensio, constitutio.
- Kuzavinis 2007
- dēfīnītīv|us, a, um adj. [dēfīnio] 1. apibrė́žiantis, apibū̃dinantis C;2. galutìnis, lẽmiamas, spréndžiamas (sententia CJ)
- dēfīnītīv|us, a, um adj. [dēfīnio]