- dējēcī
- dējectio
- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- deinceps 1
- deinceps 2
- deinde
- deintus
- Dēionidēs
- Dējotarus
- deipara
- Dēiphobē
- Dēiphobus
- dējugis
- dējugo
- dējungo
- dējūro
- dējuvo
- dēlābor
- dēlacero
- dēlacrimātio
- dēlacrimo
- dēlambo
- dēlāmentor
- dēlāpsus 1
- dēlāpsus 2
- dēlasso
- dēlātio
- dēlāto
- dēlātor
- dēlātōrius
- dēlātro
- dēlātūra
- dēlātus
- dēlēbilis
- dēlectābilis
- dēlectābiliter
- dēlectāmentum
- dēlectātio
- dēlecto
- dēlectus 1
- dēlectus 2
- dēlēgātio
- dēlēgī
- dēlēgo
- dēlēnificus
- dēlēnīmentum
- dēlēnio
- dēlēnītor
- dēleo
- dēlētīcius
- dēlētio
- dēlētrīx
- dēlētus 1
- dēlētus 2
- dēlēvī
- dēlēvo
- Dēlia
- Dēliacus
- dēlīberābundus
- dēlīberātio
- dēlīberātīvus
- dēlīberātor
- dēlīberātus
- dēlībero
- dēlībo
- dēlibro
- dēlibuo
- dēlibūtus
- dēlicātē
- dēlicātus
- dēliciae
- dēliciolae
- dēlicium
- dēlico
- dēlictum
- dēlictus
- dēlicuī
- dēlicus
- dēlicuus
- dēligo 1
- dēligo 2
- dēlīnctus
- dēlīneo
- dēlingo
- dēlīnio
- dēlīnītio
- dēlinquo
- dēlīnxī
- dēliquēsco
- dēlīquī
- dēliquiae
- dēliquio
- dēliquium
- dēliquo
- dēliquus
- dēlīrāmentum
- dēlīrātio
- >>
- dēlēn|io, īre, īvī, ītum
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Lágodzę. Lenio, delinio, mulceo. Meyłuo-iu meyłau-iu, małdou. - Oczárowány, Incantatus, deuotatus, excantatus delinitus. Apićiuſtitas.
-
- Jokantas 1936
- dē-lēnio (ir dē-līnio) 4 suminkštinti, sušvelninti, raminti, patraukti savo pusėn, sužavėti milites blande appellando; multitudinem epulis; *si dolentem non delenit Falerna vitis.
- Kuzavinis 2007
- dēlēn|io, īre, īvī, ītum vt [dē + lēnio] 1. (pa)leñgvinti, (nu)ramìnti, (su)švel̃ninti (dolōrem remediīs Ph);2. patráukti, sužavė́ti (aliquem suīs dictīs Pl); suvilióti, sugùndyti (aliquem blanditiīs voluptātum C)
- dēlēn|io, īre, īvī, ītum vt [dē + lēnio]