- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- << >>
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Susiję: dēmorsus
- Sirvydas 1642
-
Vkeſnie czego ſztuke. Demordeo, abſcindo dentibus. Nukrimtu, nukundu.
-
- Kuzavinis 2007
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum vt [dē + mordeo] 1. nuką́sti, atką́sti (aliquid PM);2. kándžioti, kramtýti (unguēs Pe)
- dēmord|eo, ēre; mordī, morsum vt [dē + mordeo]