- dēruo
- dērupta
- dēruptus
- dērutus
- Dēs.
- dēsacro
- dēsaevio
- dēsalto
- dēscendo
- dēscēnsio
- dēscēnsus 1
- dēscēnsus 2
- dēscīsco
- dēscobīno
- dēscrībo
- dēscrīptē
- dēscrīptio
- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- dēservio
- dēservītio
- dēses 1
- dēses 2
- dēsessus
- dēsiccātio
- dēsiccātīvus
- dēsicco
- dēsideo
- << >>
- Sirvydas 1642
-
Koſzę łąkę. Deſeco prata, tondeo prata. Piauiu piewu. - Odćinam, Abſcindo, recido, deſeco aliquid. Atkiertu.
- Podćinam drzewo. Proſcindo, deſeco, deijcio arborem. pakiertu.
-
- Jokantas 1936
- dē-seco, secuī, sectum 1 nupjauti, atpjauti, nukirsti aures.
- Kuzavinis 2007
- dēsec|o, āre, uī, tum vt [dē + seco] nupjáuti (aliquid serrā Co); atpjáuti, atkir̃sti, atrė́žti (partēs ex tōtō C); nukir̃sti (aurēs C); ~āre prāta Co nušienáuti píevas