- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- dēsōlo
- dēsomnis
- dēspectātio
- dēspectātor
- dēspectio
- dēspecto
- dēspectus 1
- dēspectus 2
- dēspērābilis
- dēspēranter
- dēspērātē
- dēspērātio
- dēspērātus
- dēspēro
- dēspēxī
- dēspicātio
- dēspicātus 1
- dēspicātus 2
- dēspicientia
- dēspicio
- dēspicor
- dēspoliātio
- dēspoliātor
- dēspolio
- dēspondeo
- dēspōnsātio
- dēspōnso
- dēspōnsus
- dēspuī
- dēspūmo
- dēspuo
- dēspūtum
- dēsquamo
- dēsterno
- dēstico
- << >>
- dēspēranter
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLLB (4)
- Susiję: dēspērātē
- Jokantas 1936
dēspēranter adv. [despero] be vilties, desperatiškai loqui cum aliquo.
- Kuzavinis 2007
- dēspēranter adv. [dēspērāns iš dēspēro] bevil̃tiškai C