- disputātor
- disputo
- disquīro
- disquīsītio
- disrumpo
- dissaepīmentum
- dissaepio
- dissaeptio
- dissaeptum
- dissaeptus
- dissavior
- disseco
- dissectio
- dissēdī
- dissēminātio
- dissēmino
- dissēnsī
- dissēnsio
- dissēnsus 1
- dissēnsus 2
- dissentāneus
- dissentio
- dissēpio
- disserēnascit
- disserēnat
- dissero 1
- dissero 2
- disserpo
- dissertātio
- disserto
- dissertus
- disseruī
- dissessus
- dissēvī
- dissicio
- dissidēns
- dissidentia
- dissideo
- dissidium
- dissīgnātio
- dissīgnātor
- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- << >>
- disserēn|at, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, beasmenis. Skiemenys: LBLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Wyiaśnia ſię, wypogadza ſię. Diſſerenat. Nuſigaydro, nuſidaro.
-
- Kuzavinis 2007
- disserēn|at, āre imp. [dis + serēnus] giedrója PM