- duodēsexāgēsimus
- duodēsexāgintā
- duodētrīcēsimus
- duodētrīciēs
- duodētrīgintā
- duodēvīcēnī
- duodēvīcēsimus
- duodēvīgintī
- duoëtvīcēsimānī
- duoëtvīcēsimus
- dupla
- duplex
- duplicārius
- duplicātio
- duplicātō
- duplicātor
- duplicitās
- dupliciter
- duplico
- duplio
- duplum
- duplus
- dupondius
- dūra
- dūrābilis
- dūrābilitās
- dūrābiliter
- dūrācinus
- dūrāmen
- dūrāmentum
- dūrateus
- dūrātor
- dūrātrīx
- dūrē
- dūreo
- dūrēsco
- dūrēta
- dūricordia
- dūricors
- dūritās
- dūriter
- dūritia
- dūritiēs
- dūritūdo
- dūrius
- dūriusculus
- dūro
- Dūrocortorum
- Durrach-
- dūruī
- << >>
- dūrābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLBB (4)
- Jokantas 1936
*†dūrābilis, e [dūro] ilgai patenkąs, tvirtas, pastovus.
- Kuzavinis 2007
- dūrābil|is, e adj. [2. dūro] (comp. ~ior Ap) 1. ilgaĩ truñkantis (spiritus Q);2. tvìrtas, patvarùs, atsparùs (māteriēs Ap); pastovùs O
- dūrābil|is, e adj. [2. dūro] (comp. ~ior Ap)