- ēmendābilis
- ēmendātē
- ēmendātio
- ēmendātor
- ēmendātrīx
- ēmendātus
- ēmendīco
- ēmendo
- ēmēnsus
- ēmentior
- ēmentītus
- ēmentus
- ēmeo
- ēmercor
- ēmereo
- ēmereor
- ēmergo
- ēmeritus
- ēmersī
- ēmersus 1
- ēmersus 2
- ēmeruī
- ēmessuī
- ēmessus
- ēmētior
- ēmeto
- ēmī
- ēmico
- ēmigrātio
- ēmigro
- ēminātio
- ēminēns
- ēminentēs
- ēminentia 1
- ēminentia 2
- ēmineo
- ēminīscor
- ēminor
- ēminus
- ēmīror
- ēmīsī
- ēmissārium
- ēmissārius 1
- ēmissārius 2
- ēmissio
- ēmissus
- ēmitto
- emo
- ēmoderor
- ēmodulor
- ēmōlior
- ēmollio
- ēmolo
- ēmolumentum
- ēmoneo
- ēmorior
- ēmortuus
- ēmoveo
- Empedoclēs
- Empedocleus
- emphasis
- emphyteusis
- empīricē
- empīricī
- empīricus
- emplastrum
- emporēticus
- Emporia
- Emporiae
- Emporitānī
- emporītica
- emporium
- emporus
- ēmptīcius
- ēmptio
- ēmptito
- ēmptīvus
- ēmptor
- ēmptrīx
- ēmpturio
- ēmptus
- Empūsa
- ēmulgeo
- ēmūnctio
- ēmūnctōrium
- ēmūnctus
- ēmundātio
- ēmundo
- ēmungo
- ēmūnio
- ēmūnxī
- ēmusco
- EMV
- ēn
- ēnarrābilis
- ēnarrātio
- ēnarro
- ēnāscor
- ēnato
- ēnātus
- ēnāvigo
- >>
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LLBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Wykáſzlnąć co. Extuſſire, emoliri aliquid tuſſi, cum tuſſi exſpuere. Iſzkoſet.
-
- Kuzavinis 2007
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum dep. vt [ē + molior] 1. padarýti, atlìkti (negōtium Pl);2. sukélti (fretum Se);3. išskìrti (pituītam per nārēs Co)
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum dep. vt [ē + molior]