- epitomē
- epitonion
- Epitrepontes
- epitȳrum
- epōdos
- epōmis
- Epona
- epops
- Eporedia
- epos
- ēpōto
- ēpōtus
- epulae
- epulāris
- epulātio
- epulo
- epulor
- epulum
- EQR
- equa
- equāria
- equārius 1
- equārius 2
- eques
- equester 1
- equester 2
- equestria
- equestris
- equidem
- equīle
- equīnus
- equirria
- equisētum
- equīso
- equitābilis
- equitātio
- equitātus
- equitiārius
- equito
- equula
- equuleus
- equulus
- equus
- Equus Tūticus
- ēr
- era
- ērādīcābilis
- ērādīcātio
- ērādīcātor
- ērādīco
- ērādo
- Erana
- ērāsī
- Erasīnus
- ērāsio
- ērāsus
- Eratō
- Eratosthenēs
- ercīsco
- Erebus
- Erechtheus 1
- Erechthēus 2
- ērectē
- ērectio
- ērector
- ērēctus
- erēmīta
- erēmīticus
- erēmus
- ērēpo
- ēreptio
- ēreptor
- ēreptus 1
- ērēptus 2
- ērēs
- Ērētīnus
- Eretria
- Eretriacī
- Eretricī
- Eretricus
- Eretriēnsis
- Erētum
- ērēxī
- ergā
- ergastulum
- ergata
- ergō 1
- ergō 2
- erīca
- Erichthonius 1
- Erichthonius 2
- ēricius
- Eridanus
- ērigo
- Ērigonē
- erīlis
- ērināceus
- Erīnys
- Eriphyla
- ēripio
- erīx
- >>
- Sirvydas 1642
-
Wyſkrobáć, Eradere. iźkaſit. - wymázuię co z kśiąg, Expungo, erado, tollo nomen ex libris. iſztepu.
-
- Jokantas 1936
- ē-rādo, rāsī, rāsum 3 nuskusti, išskusti, nugrandyti, išgrandyti aliquem albo senatorio išbraukti iš senatorių sąrašo; trop. išnaikinti, sunaikinti vestigia rei alicuius.
- Kuzavinis 2007
- ērād|o, ere; rāsī, rāsum vt [ē + rādo] 1. išskùsti, nuskùsti; išgrámdyti; ~ere genās P nuskùsti skrúostus; ~ere aliquem albō senātōriō T išbraũkti ką̃ ìš senãtorių są́rašo;2. prk. (iš)naikìnti, sunaikìnti, panaikìnti (vestigia Se)
- ērād|o, ere; rāsī, rāsum vt [ē + rādo]