- illuc 1
- illūc 2
- illūceo
- illūcēsco
- illūdo
- illūminātē
- illūminātio
- illūminātor
- illūminātus
- illūmino
- illūminus
- illūnis
- Illurgavonēnsēs
- illūsī
- illūsio
- illūsor
- illūstrātio
- illūstrātor
- illūstris
- illūstrius
- illūstro
- illūsus
- illūtibilis
- illūtilis
- illūtus
- illuviēs
- illūxī
- Illyria
- Illyricum
- Illyricus
- Illyriī
- Illyris
- Illyrius
- Īlōtae
- Ilus
- Ilva
- im-
- Imachara
- Imacharēnsēs
- Imacharēnsis
- imāginārius
- imāginātio
- imāginātrīx
- imāginor
- imāginōsus
- imāgo
- imāguncula
- imbēcillē
- imbēcillis
- imbēcillitās
- imbēcillus
- imbellis
- imber
- imberbis
- imberbus
- imbibo
- imbrex
- imbricus
- imbrifer
- Imbrius
- Imbrus
- imbuo
- imbūtus
- imitābilis
- imitāmen
- imitāmentum
- imitātio
- imitātor
- imitātrīx
- imitor
- immaculātus
- immadēsco
- immāne
- immānis
- immānitās
- immansuētus
- immātūritās
- immātūrus
- immedicābilis
- immeditātē
- immemor
- immemorābilis
- immemorātus
- immendābilis
- immēnsitās
- immēnsum 1
- immēnsum 2
- immēnsus
- immerēns
- immerenter
- immergo
- immeritō
- immeritus
- immersābilis
- immersī
- immersio
- immersus
- immētātus
- immigro
- imminentia
- immineo
- >>
- imbēcill|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Susiję: imbēcillis
- Jokantas 1936
imbēcillus 3 (adv. comp. -ius) su comp. ir sup. a) netvirtas, nestipras homo, natura, *oculi, †suspicio; senex liguistas; imbecillior est medicina quam morbus.b) protu silpnas, nepajėgus propinqui imbecilliore animo; accusatores; ignavi atque imbecilli.
- Kuzavinis 2007
- imbēcill|us, a, um adj. [2. in + baculum] (comp. ~ior C, sup. ~issimus Se) 1. sil̃pnas; bejė̃gis; ~us valētūdine C silpnõs sveikãtos;2. silpnaĩ veĩkiantis (medicīna C); nemaistìngas (cibus Ce); netiñkamas (vīnum PM);3. silpnaprõtis, nepajėgùs (accūsātor, animus C)
- imbēcill|us, a, um adj. [2. in + baculum] (comp. ~ior C, sup. ~issimus Se)