- improbus 1
- imprōcērus
- imprōcreābilis
- imprōdictus
- improfessus
- imprōmiscuus
- imprōmptus
- improperātus
- impropero
- impropria
- impropriē
- improprietās
- improprius
- imprōsperē
- imprōsperus
- imprōtēctus
- imprōvidē
- imprōvidentia
- imprōvidus
- imprōvīsō
- imprōvīsum
- imprōvīsus
- imprūdēns
- imprūdenter
- imprūdentia
- impūber
- impūberēs
- impūbēs 1
- impūbēs 2
- impūbis
- impudēns
- impudenter
- impudentia
- impudīcē
- impudīcitia
- impudīcus
- impugnātio
- impugno
- impulī
- impulsio
- impulsor
- impulsus 1
- impulsus 2
- impūne
- impūnis
- impūnitās
- impūnītē
- impūnītus
- impūrātus 1
- impūrātus 2
- impūrē
- impūritās
- impūro
- impūrus
- imputātus
- imputo
- īmulus
- īmus
- in
- in- 1
- in- 2
- inaccēnsus
- inaccessus
- inacēsco
- Īnachidēs
- Īnachius
- Inachus
- ināctus
- inacuī
- inads-
- inadt-
- inadustus
- inaedifico
- inaequābilis
- inaequābilitās
- inaequābiliter
- inaequālis
- inaequālitās
- inaequāliter
- inaequātus
- inaequo
- inaestimābilis
- inaestuo
- inaffectātē
- inaffectātus
- inagitābilis
- inagitātus
- inalbeo
- inalbēsco
- inalbo
- Inalpīnī
- Inalpīnus
- inamābilis
- inamārēsco
- inambitiōsus
- inambulātio
- inambulo
- inamoenus
- ināne
- ināniae
- inanimātus
- >>
- impūrē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Sirvydas 1642
-
ſprośnie, ſordidè, turpiter, impurè. Biauriey.
-
- Jokantas 1936
- im-pūrus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. nešvarus *corpus; trop. bjaurus, šlykštus, nešvarus, prastas homo, mulier, adulescentia, †mores; os impurissimum.