- indipīscor
- indīrēctus
- indīreptus
- indīsciplīnātio
- indīsciplīnātus
- indiscrētus
- indiscrīminātim
- indiscussē
- indiscussus
- indisertē
- indisertus
- indispositē
- indispositus
- indisputābilis
- indissociābilis
- indissolūbilis
- indistīnctus
- inditus
- indīviduitās
- indīviduum
- indīviduus
- indīvīsibilis
- indīvīsus
- indīxī
- indo
- indocilis
- indoctē
- indoctus
- indolēns
- indolentia
- indolēs
- indolēsco
- indomābilis
- indomitus
- indormio
- indōtātus
- indu
- indubitābilis
- indubitanter
- indubitātē
- indubitātus
- indubito
- indubius
- indūco
- inductio
- inductus 1
- inductus 2
- indūcula
- induī
- indulgēns
- << >>
- indoct|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Jokantas 1936
in-doctus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. nemokytas, neišmokslintas, negudęs, nemitrus homo, *vulgus, multitudo; su gen.; su inf.; consuetudo, mores P šiurkštus; *canet indoctum ką negudra.
- Kuzavinis 2007
- indoct|ē adv. [indoctus] (comp. ~ius AG) nemóksliškai; nesumaniaĩ, neįgùdusiai; negudriaĩ, nemókšiškai Pl, C