- ingurgito
- ingustābilis
- ingustātus
- inhabilis
- inhabilitās
- inhabitābilis
- inhabitantēs
- inhabito
- inhaereo
- inhaerēsco
- inhaesī
- inhaesus
- inhālo
- inhiātio
- inhibeo
- inhibitio
- inhio
- inhonestāmentum
- inhonestē
- inhonesto
- inhonestus
- inhonōrātus
- inhonōro
- inhonōrus
- inhorreo
- inhorrēsco
- inhospitālis
- inhospitālitās
- inhospitus
- inhūmānē
- inhūmānitās
- inhūmāniter
- inhūmānus
- inhūmātus
- inhūmigo
- inibī
- injicio
- injēcī
- injectio
- injecto
- injectus 1
- injectus 2
- iniēns
- inigo
- inimīca
- inimīcālis
- inimīcē
- inimīciter
- inimīcitia
- inimīco
- inimīcor
- inimīcus 1
- inimīcus 2
- inimitābilis
- ininterpretābilis
- inīquē
- inīquitās
- inīquum
- inīquus 1
- inīquus 2
- initiālēs
- initiālia
- initiālis
- initiāmenta
- initiātio
- initiātor
- initiātrīx
- initio
- initium
- inito
- initus 1
- initus 2
- injūcundē
- injūcunditās
- injūcundus
- injūdicātus
- injugātus
- injugis
- injūnctio
- injūnctus 1
- injūnctus 2
- injungo
- injūrātus
- injūria
- injūriōsē
- injūriōsus
- injūrius
- injūrus
- injussus 1
- injussus 2
- injūstē
- injūstitia
- injūstum
- injūstus
- inīvī
- inl-
- inm-
- innābilis
- innāscor
- innato
- innātus
- >>
- inimīc|or, ārī
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: BBLB (4)
- Kuzavinis 2007
- inimīc|or, ārī dep. vi [1. inimīcus] vėl. gyvénti nesántaikoje, víenas kìto nekę̃sti Vlg, Au