- Mēnix
- Menoeceus
- Menoetiadēs
- Menoetius
- mēns
- Mēns
- mēnsa
- mēnsālis
- mēnsārius
- mēnsātim
- mēnsio
- mēnsis
- mēnsor
- mēnsōrium
- mēnsōrius
- mēnstruālis
- mēnstruum
- mēnstruus
- mēnsula
- mēnsulārius
- mēnsūra
- mēnsūrābilis
- mēnsūrātio
- mēnsūrātor
- mēnsūrnus
- mēnsūro
- mēnsus
- menta
- mentagra
- mentālis
- mentālitās
- mentastrum
- mentha
- mentiēns
- mentio
- mentior
- mentītio
- mentītus
- Mentor
- Mentoreus
- mentula
- mentum
- meo
- meōpte
- mephītis
- Mephītis
- mēpte
- merācē
- merāclus
- merāculus
- merācus
- mercābilis
- mercālis
- mercantia
- mercātio
- mercātor
- mercātōrius
- mercātūra
- mercātus 1
- mercātus 2
- mercēdārius
- mercēdula
- mercēnnārius 1
- mercēnnārius 2
- mercēs
- mercimōnium
- mercor
- Mercuriālēs
- Mercuriālis 1
- Mercuriālis 2
- Mercuriolus
- Mercurius
- mercurius
- merda
- merdāceus
- merē
- merenda
- merendo
- merēns
- mereo
- mereor
- meretrīcātio
- meretrīciē
- meretrīcium
- meretrīcius
- meretrīcor
- meretrīcula
- meretrīx
- mergae
- merges
- mergo
- mergulus
- mergus
- merīdiālis
- merīdiāna
- merīdiānō
- merīdiānus 1
- merīdiānus 2
- merīdiātio
- merīdiēs
- merīdio
- >>
- merāc|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BLB (3)
- Jokantas 1936
merācus 3 su comp. [merus] nemaišytas, grynas, tikras vinum, *helleborum; trop. libertas.
- Kuzavinis 2007
- merāc|us, a, um adj. 1. neatskíestas, grýnas, bè príemaišų (vīnum C, Ce);2. prk. tìkras (lībertās C)
- merāc|us, a, um adj.