- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- oboediēns
- oboedienter
- oboedientia
- oboedio
- oboleo
- obolus
- oborior
- obortus 1
- obortus 2
- obraucātus
- obrēpo
- obrēpto
- obrēptus
- obrigēsco
- obrōdo
- obrogātio
- obrogo
- obrubēsco
- obruo
- << >>
- obnūbil|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Kuzavinis 2007
- obnūbil|o, āre, āvī, ātum vt [obnūbilus] 1. aptráukti debesimìs, apsiniáukti AG;2. prk. aptémdyti; animam ~āre Ap aptémdyti prõtą
- obnūbil|o, āre, āvī, ātum vt [obnūbilus]