- praetōrius 1
- praetorqueo
- praetorridus
- praetorsī
- praetortus
- praetotondī
- praetracto
- praetrepido
- praetrepidus
- praetrītus
- praetrīvī
- praetrunco
- praetulī
- praetūra
- Praetūtiānus
- Praetūtiī
- praeumbro
- praeūro
- praeūstus
- praeut
- praevaleo
- praevalēsco
- praevalidē
- praevalidus
- praevallo
- praevaluī
- praevāricātio
- praevāricātor
- praevāricor
- praevārus
- praevehor
- praevēlōx
- praevenio
- praeventio
- praeventor
- praeventus
- praeverbium
- praevernat
- praeverro
- praeverto
- praevertor
- praevideo
- praevidus
- praevincio
- praevīsus
- praevitio
- praevius
- praevolo
- praevorto
- praevortor
- prāgmaticus 1
- prāgmaticus 2
- prandeo
- prandium
- prānsito
- prānsor
- prānsōrius
- prānsus
- Prasiī
- prasinātus
- prasiniānus
- prasinus 1
- prasinus 2
- prasinus 3
- prātēnsis
- prātulum
- prātum
- prāvē
- prāvitās
- prāvum
- prāvus
- prāxis
- Prāxitelēs
- Prāxitelīus
- precābundus
- precāmen
- precāriō
- precārium
- precārius
- precātio
- precātiuncula
- precātīvus
- precātor
- precātōrius
- precātus
- precēs
- preciae
- precor
- prehendo
- prehēnsio
- prehēnso
- prehēnsus
- prēlum
- premo
- prēndo
- prēnsātio
- prēnsio
- prēnso
- presbyter
- pressē
- pressī
- pressio
- >>
- 1. prāgmatic|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Jokantas 1936
prāgmaticus 3 [πραγματικός] nusimanąs, gudęs, prityręs; subst. m teisininkas-praktikas.
- Kuzavinis 2007
- 1. prāgmatic|us, a, um adj. [gr.] dalỹkiškas, patýręs, įgùdęs, nusimãnantis, prãktiškas (hominēs C)