- procul 1
- prōculcātio
- prōculcātor
- prōculcātus
- prōculco
- Proculējus
- Proculus
- prōcumbo
- prōcupīdo
- prōcūrātio
- prōcūrātiuncula
- prōcūrātor
- prōcūrātōrius
- prōcūrātrīx
- prōcūro
- prōcurro
- prōcursātio
- prōcursātōrēs
- prōcurso
- prōcursus 1
- prōcursus 2
- prōcurvo
- prōcurvus
- procus
- prōcūsus
- Procyōn
- prōd-
- prōdāctus
- prōdambulo
- prōdeambulo
- prōdēgī
- prōdeo
- prōdesse
- Prodicius
- prōdīco
- prōdictātor
- prōdictus
- Prodicus
- prōdidī
- prōdigālitās
- prōdigāliter
- prōdigē
- prōdigentia
- prōdigiāle
- prōdigiālis
- prōdigiāliter
- prōdigiōsē
- prōdigiōsus
- prōdigitās
- prōdigium
- >>
- Jokantas 1936
prōd-igo, ēgī 3 [prōd (= 1. prō) ir ago] išvaryti; trop. pralėbauti, niekais išleisti, prašvilpti egebit, qui suum prodegerit P.
- Kuzavinis 2007
- prōdig|o, ere; ēgī, āctum vt [prōd + ago] 1. (iš)varýti, išgiñti (pullōs in pābulum Vr); prk. výti šaliñ (sōpōrem Ter);2. prk. (iš)eikvóti, (iš)léisti, (iš)švaistýti; prašvil̃pti (opēs Su);3. vėl. vartóti (esculentum potulentumque Dig)
- prōdig|o, ere; ēgī, āctum vt [prōd + ago]