- tuccētum
- tudes
- tudicula
- tudiculo
- tudito
- tueo
- tueor
- tuguriolum
- tugurium
- Tuisco
- Tuisto
- tuitio
- tuitor
- tuitus
- tulī
- Tulingī
- Tullia
- Tulliānum
- Tulliānus
- Tulliola
- Tullius
- Tullus
- tum
- tumefacio
- tumefīo
- tumentia 1
- tumentia 2
- tumeo
- tumēsco
- tumiditās
- tumidus
- tumor
- tumuī
- tumulo
- tumulōsus
- tumultuāriē
- tumultuārius
- tumultuātio
- tumultuor
- tumultuōsē
- tumultuōsus
- tumultus
- tumulus
- tunc
- tundo
- tundor
- Tunēs
- Tungrī
- tunica
- tunicātī
- tunicātus
- tunico
- tunicula
- tūnsio
- tūnsus
- turba
- turbāmentum
- turbātē
- turbātio
- turbātor
- turbātus
- turben
- turbidē
- turbido
- turbidum
- turbidus
- turbinātus
- turbineus
- turbo 1
- turbo 2
- turbor
- turbula
- turbulentē
- turbulenter
- turbulentia
- turbulentus
- Turcae
- turda
- turdārium
- turdēla
- Turdetānī
- Turdetānia
- Turdulī
- Turdulus
- turdus
- tūreus
- turgeo
- turgēsco
- turgidulus
- turgidus
- Tūria
- Turiānus
- tūribulum
- tūricremus
- Tūriēnsis
- tūrifer
- tūrificātio
- tūrificātor
- tūrifico
- tūrilegus
- turio
- >>
- tunicāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BBLB (4)
- Jokantas 1936
tunicātus 3 [tunica] su viena tunika apsivilkęs †populus; pl. tunicati vargšai, prasti žmonės (nes neturtingieji būdavo apsivilkę vienomis tunikomis, be togų).
- Kuzavinis 2007
- tunicāt|us, a, um adj. [tunica] 1. apsivil̃kęs tùnika; víena tùnika, vienmarškìnis; populus ~us T víen tùnika vil̃kintys žmónės, t. y. plìkšiai, skurdéivos;2. prk. sù lukštù (caepa Pe); žievė́tas PM
- tunicāt|us, a, um adj. [tunica]