- ūrīnātor
- ūrīnor
- ūrinus
- Ūrios
- urna
- urnālis
- urnārium
- urnula
- ūro
- ursa
- Ursa
- ursī
- ursīna
- ursīnus
- ursus
- urtīca
- ūrūca
- ūrus
- urvo
- urvum
- Uscāna
- Uscānēnsēs
- ūsia
- ūsio
- Usipetēs
- Usipiī
- ūsitāta
- ūsitātē
- ūsitātim
- ūsitātus
- ūsitor
- Uspē
- Uspēnsēs
- uspiam
- usquam
- ūsque 1
- ūsque 2
- ūsquequāque
- ūsquequō
- ussī
- ūssūra
- Ustīca
- ustilo
- ustio
- ustor
- ustrīna
- ustuio
- ustulo
- ustūra
- ustus
- ūsuālis
- ūsuāliter
- ūsuārius 1
- ūsuārius 2
- ūsūcapio 1
- ūsūcapio 2
- ūsūfrūctuārius
- ūsūra
- ūsūrārius
- ūsūrpābilis
- ūsūrpātio
- ūsūrpātor
- ūsūrpātōrius
- ūsūrpo
- ūsus 1
- ūsus 2
- ūsūscapio
- ūsusfrūctus
- ut 1
- ut 2
- utcumque 1
- utcumque 2
- ūtēns
- Utēns
- ūtēnsilia
- ūtēnsilis
- ūtentior
- uter 1
- uter 2
- uterculus
- utercumque
- utercunque
- uterīnus
- uterlibet
- uternam
- uterque
- uterum
- uterus
- utervīs
- utī 1
- ūtī 2
- ūtibilis
- Utica
- Uticēnsēs
- Uticēnsis
- ūtile
- ūtilis
- ūtilitās
- ūtiliter
- utinam
- utiquam
- >>
- ūsuāl|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBLB (4)
- Kuzavinis 2007
- ūsuāl|is, e adj. [1. ūsus] vėl. 1. vartójamas, vartótinas Dig;2. į̃prastas, įprastìnis (sermo Si)
- ūsuāl|is, e adj. [1. ūsus] vėl.