- verber
- verberābilis
- verberābundus
- verberātio
- verbereus
- verbero 1
- verbero 2
- verbex
- verbificātio
- verbigena
- verbigero
- verbivēlitātio
- verbōsē
- verbōsitās
- verbōsor
- verbōsus 1
- verbōsus 2
- verbulum
- verbum
- Vercellae
- Vercellēnsis
- Vercingetorīx
- vērculum
- vērē
- verēcundē
- verēcundia
- verēcundor
- verēcundus
- verēdārius
- verēdus
- verenda
- verendus
- vereor
- verētrum
- Vergiliae
- Vergilius
- Vergīnia
- Vergīnius
- vergo
- vergobretus
- vēridicē
- vēridicentia
- vēridicus
- vēriloquium
- vēriloquus
- vērīsimilis
- vērīsimiliter
- vērīsimilitūdo
- vēritās
- veritus
- vēriverbium
- vermēsco
- vermiculātio
- vermiculātus
- vermiculor
- vermiculōsus
- vermiculus
- vermifluus
- vermina
- verminātio
- vermino
- verminōsus
- vermiōsus
- vermis
- verna
- vernacula
- vernāculus 1
- vernāculus 2
- vernālis
- vērnātio
- vernīlis
- vernīlitās
- vernīliter
- vernīx
- vērno 1
- vērnō 2
- vernula
- vērnum
- vērnus
- vērō 1
- vēro 2
- Verodūnum
- Veromanduī
- Verōna
- Verōnēnsēs
- Verōnēnsis
- verpa
- verpus
- verrēs
- Verrēs
- Verria
- verriculum
- Verrīnae
- Verrīnus
- verrīnus
- Verrius
- Verrius Flaccus
- verro
- verrūca
- verrūcōsus
- verrūcula
- >>
- vēriverbi|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LBLBB (5)
- Jokantas 1936
vēriverbium, iī n [verus — verbum] tikrumas, teisingumas P.
- Kuzavinis 2007
- vēriverbi|um, ī n [vērus + verbum] teisingùmas, tiesùmas Pl