- vēridicus
- vēriloquium
- vēriloquus
- vērīsimilis
- vērīsimiliter
- vērīsimilitūdo
- vēritās
- veritus
- vēriverbium
- vermēsco
- vermiculātio
- vermiculātus
- vermiculor
- vermiculōsus
- vermiculus
- vermifluus
- vermina
- verminātio
- vermino
- verminōsus
- vermiōsus
- vermis
- verna
- vernacula
- vernāculus 1
- vernāculus 2
- vernālis
- vērnātio
- vernīlis
- vernīlitās
- vernīliter
- vernīx
- vērno 1
- vērnō 2
- vernula
- vērnum
- vērnus
- vērō 1
- vēro 2
- Verodūnum
- Veromanduī
- Verōna
- Verōnēnsēs
- Verōnēnsis
- verpa
- verpus
- verrēs
- Verrēs
- Verria
- verriculum
- << >>
- 1. vernācul|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLBB (4)
- Kuzavinis 2007
- 1. vernācul|us, a, um adj. [verna] 1. viẽtinis, čionýkštis (apēs Pt); gimtàsis; ~us sermo Vr gimtóji kalbà;2. Ròmos, dìdmiesčio (sapor C; urbānitās Pt); fēstīvitās ~a C romė́nų są́mojis; multitūdo ~a T miestiẽčių minià;3. išgalvótas, pramanýtas; crīmen ~um C pramanýtas káltinimas
- 1. vernācul|us, a, um adj. [verna]