- concitātor
- concitātrīx
- concitātus 1
- concitātus 2
- concito
- concitor
- concitus
- concīvī
- conclāmātio
- conclāmito
- conclāmo
- conclāve
- conclāvium
- conclūdo
- conclūsē
- conclūsī
- conclūsio
- conclūsiuncula
- conclūsūra
- conclūsus
- concoctio
- concoctus
- concolor
- concoquo
- concordābilis
- concordātio
- concordia
- Concordia
- concorditer
- concordo
- concors
- concoxī
- concrasso
- concrēbrēsco
- concrēdo
- concremātio
- concrēmentum
- concremo
- concreo
- concrepo
- concrēscentia
- concrēsco
- concrētio
- concrētus 1
- concrētus 2
- concrēvī
- concrīminor
- concubīna
- concubīnātus
- concubīnus
- >>
- concubit|us, ūs m
- Daiktavardis, 4 linksniuotė, vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBB (4)
- Jokantas 1936
concubitus, ūs m [con-cubo] sugulimas deorum cum humano genere.
- Kuzavinis 2007
- concubit|us, ūs m [concubo] 1. atsigulìmas P, Vr; sugulìmas, sángulis (marītī Su);2. porãvimasis (pecudum V)
- concubit|us, ūs m [concubo]