- mēlinus 1
- mēlīnus 2
- melior
- meliōrātio
- meliōro
- mēlis
- melisphyllum
- melissophagus
- Melissus
- Melita
- Melitaeus
- Melitēnē
- Melitēnsia
- Melitēnsis
- melius
- Mēlius
- meliusculē
- meliusculus
- Mella
- mella
- mellārium
- mellārius 1
- mellārius 2
- mellātio
- melleus
- melliculum
- melliculus
- mellifer
- mellifex
- mellificium
- mellifico
- mellificus
- mellifluus
- mellīgo
- mellillus
- mellīna
- mellīnia
- mellītulus
- mellītum
- mellītus
- mellōsus
- mēlo
- melōdia
- Melodūnum
- melōdus
- mēlopepo
- melos
- Mēlos
- mēlōta
- mēlōtris
- Melpomenē
- membrāna
- membrānula
- membrātim
- membrum
- mementō
- mēmet
- meminī
- Memmiānus
- Memmius
- Memnōn
- Memnonides
- Memnonius
- memor
- memorābilis
- memorāculum
- memorandus
- memorātor
- memorātrīx
- memorātus 1
- memorātus 2
- memordī
- memoria
- memoriāle
- memoriālis
- memoriola
- memoriōsus
- memoriter
- memoro
- memoror
- Memphis
- Memphītēs
- Memphīticus
- Memphītis
- Menae
- Menaenī
- Menaenus
- Menander
- Menandrēus
- Menapiī
- menda
- mendāciloquus
- mendācitās
- mendāciter
- mendācium
- mendāciunculum
- mendāx 1
- mendāx 2
- Mendēs
- Mendēsicus
- Mendēsius
- >>
- Melpomen|ē, ēs f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (graikiška), moteriškoji, tikrinis. Skiemenys: LBBL (4)
- Jokantas 1936
Melpomenē, ēs f [Μελπομένη „dainuojanti“] tragedijos ir lyrinės poezijos mūza.
- Kuzavinis 2007
- Melpomen|ē, ēs f [gr. «dainúojanti»] Melpomènė, tragedijos ir lyrinės poezijos mūza, H, M