- mēnstruus
- mēnsula
- mēnsulārius
- mēnsūra
- mēnsūrābilis
- mēnsūrātio
- mēnsūrātor
- mēnsūrnus
- mēnsūro
- mēnsus
- menta
- mentagra
- mentālis
- mentālitās
- mentastrum
- mentha
- mentiēns
- mentio
- mentior
- mentītio
- mentītus
- Mentor
- Mentoreus
- mentula
- mentum
- meo
- meōpte
- Mephītis
- mephītis
- mēpte
- merācē
- merāclus
- merāculus
- merācus
- mercābilis
- mercālis
- mercantia
- mercātio
- mercātor
- mercātōrius
- mercātūra
- mercātus 1
- mercātus 2
- mercēdārius
- mercēdula
- mercēnnārius 1
- mercēnnārius 2
- mercēs
- mercimōnium
- mercor
- Mercuriālēs
- Mercuriālis 1
- Mercuriālis 2
- Mercuriolus
- Mercurius
- mercurius
- merda
- merdāceus
- merē
- merenda
- merendo
- merēns
- mereo
- mereor
- meretrīcātio
- meretrīciē
- meretrīcium
- meretrīcius
- meretrīcor
- meretrīcula
- meretrīx
- mergae
- merges
- mergo
- mergulus
- mergus
- merīdiālis
- merīdiāna
- merīdiānō
- merīdiānus 1
- merīdiānus 2
- merīdiātio
- merīdiēs
- merīdio
- merīdiōnālis
- merīdior
- Mērionēs
- merito 1
- meritō 2
- meritōria
- meritōrium
- meritōrius
- meritum
- meritus
- Mermēssius
- Mero
- merōbibus
- Meroē
- Meropē
- merops
- Merops
- >>
- Mercuriāl|ēs, ium m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (būdvardžio tipas), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LBBLL (5)
- Jokantas 1936
Mercurius, iī m [merx] Jupiterio ir Majos sūnus, sparnuotas dievų pasiuntinys; gimnastikos, prekybos ir iškalbos dievas, apsukrumo bei vikrumo idealas; vėliau jis buvo identifikuojamas su graikų Hermu [Ἑρμῆς]; stella Mercurii planeta Merkurijus; tumulus Mercurii prie Naujosios Kartaginos Ispanijoje; promuntorium M., d. C. Bona Afrikoje; trop. Hermo stulpas N. iš čia Mercuriālis, e Merkurijaus *viri poetai, kuriuos globoja M., kanklių išradėjas; subst. Mercuriālēs, ium m pirkliai, turėję Romoje savo kolegiją.
- Kuzavinis 2007
- Mercuriāl|ēs, ium m [1. Mercuriālis] merkuriãlai, pirklių sąjunga Romoje, C