- raptus 1
- rapuī
- rāpulum
- rāpum
- rārē
- rārēfacio
- rārēfactio
- rārēfīo
- rārenter
- rārēsco
- rāritās
- rārō
- rārus
- rāsī
- rāsilis
- rāsito
- rasta
- rāstellus
- rāster
- rāstrāria
- rāstrum
- rāsūra
- rāsus
- ratiārius
- ratio
- ratiōcinātio
- ratiōcinātīvus
- ratiōcinātor
- ratiōcinor
- ratiōnābilis
- ratiōnābiliter
- ratiōnālis
- ratiōnālitās
- ratiōnāliter
- ratiōnārium
- ratis
- ratiuncula
- ratus
- rauca
- raucē
- raucēdo
- raucēsco
- raucidulus
- raucio
- raucisonus
- raucitās
- raucōsus
- raucus
- raudus
- raudusculum
- Rauracī
- Rauricī
- rausī
- rausus
- Ravenna
- Ravennās
- Ravennātēs
- rāvidus
- ravio
- ravis
- rāvistellus
- ravulus
- rāvus 1
- ravus 2
- re-
- rea
- reaedifico
- reālis
- reanimo
- reāpse
- Reāte
- Reātīnī
- Reātīnus
- reātus
- rebaptizo
- Rebecca
- rebellātio
- rebellātrīx
- rebellio 1
- rebellio 2
- rebellis 1
- rebellis 2
- rebello
- rebīto
- reboo
- rebullio
- recalcitro
- recalefacio
- recalefīo
- recaleo
- recālēsco
- recalfacio
- recalfīo
- recalvus
- recandēsco
- recano
- recanto
- recāsus
- reccido
- recēdo
- recello
- >>
- Raurac|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LBL (3)
- Jokantas 1936
Rauracī ir Rauricī, ōrum m keltų kilmės tauta, helvetų šiaurės kaimynai.
- Kuzavinis 2007
- Raurac|ī (ir Rauric|ī), ōrum m ráurakai, keltų gentis, gyvenusi kairiajame Reino krante prie dab. Bazelio, Cs