- autonomia
- autopȳrus
- autor
- Autrōnius
- autumnālis
- autumnus 1
- autumnus 2
- autumo
- auxī
- auxiliārēs
- auxiliāris
- auxiliārius
- auxiliātor
- auxiliātrīx
- auxiliātus 1
- auxiliātus 2
- auxilior
- auxilium
- Auximātēs
- Auximum
- avārē
- Avarī
- Avaricēnsis
- Avaricum
- avāriter
- avāritia
- avārus 1
- avārus 2
- avē
- āveho
- Avellānus
- āvello
- avēna
- avēnāceus
- avēnārius
- Avennio
- Avēns
- avēns
- aventer
- Aventicum
- Aventīnum
- Aventīnus 1
- Aventīnus 2
- aveo 1
- aveo 2
- Averna
- Avernālis
- Avernus 1
- Avernus 2
- āverro
- āverrunco
- Āverruncus
- āversa
- āversābilis
- āversātio
- āversātīvus
- āversātor
- āversātrīx
- āversātus
- āversio
- āversor 1
- āversor 2
- āversum
- āversus
- averta
- āverto
- āvēxī
- avia 1
- āvia 2
- Aviānus
- aviārium
- aviārius 1
- aviārius 2
- avicella
- avicula
- avidē
- aviditās
- aviditer
- avidus
- Aviēnus
- Avionēs
- avis
- avitium
- avītus
- āvium
- āvius
- āvocāmentum
- āvocātio
- āvocātor
- āvocātrīx
- āvoco
- āvolātio
- āvolo
- āvols-
- Avona
- avonculus
- āvors-
- avos
- āvulsī
- āvulsio
- āvulsor
- >>
- āverrunc|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLLA (4)
- Jokantas 1936
ā-verrunco 1 tikybinėje kalboje: nukreipti, saugoti di, inquis, averruncent; iram deūm (= deorum) L.
- Kuzavinis 2007
- āverrunc|o, āre vt [1. ā + verrunco] nukreĩpti (īram deōrum L); pašãlinti (mala Ap)