- bi-
- Biās
- Bibāculus
- bibāx
- bibilis
- Biblia
- bibliopēgus
- bibliopōla
- bibliothēca
- bibliothēcārius
- biblus
- bibo 1
- bibo 2
- bibōsus
- Bibracte
- Bibrax
- Bibrocī
- bibulus
- Bibulus
- biceps
- bicolor
- bicorniger
- bicornis
- bicorpor
- bicubitālis
- bidēns 1
- bidēns 2
- bidental
- Bidīnī
- Bidīnus
- Bidis
- bīduum
- bīduus
- biennālis
- biennis
- biennium
- bifāriam
- bifārius
- bifer
- bifidus
- biforis
- bifōrmātus
- bifōrmis
- biforus
- bifrōns
- bifurcor
- bifurcum
- bifurcus
- bīga
- bigamus
- bīgātus 1
- bīgātus 2
- bigemmis
- bigener
- Bigerra
- Bigerriōnes
- bijugī
- bijugis
- bijugus
- bilānx
- Bilbilis
- bilbio
- bilbo
- bilībra
- bilībre
- bilībris
- bilinguis
- bilinguitās
- bīlior
- bīliōsus
- bīlis
- bilīx
- bilūstris
- bilychnis
- bimaris
- bimarītus
- bimāter
- bīmātus
- bimembrēs
- bimembris
- bimēstris
- bimeter
- bīmulus
- bīmus
- bīnārius
- Bingium
- bīnī
- bīnio
- binoctium
- binōminis
- bīnus
- Biōn
- Biōnēus
- bipālium
- bipalmis
- bipartio
- bipartior
- bipartitio
- bipartītō
- bipartītus
- bipatēns
- bipedālis
- >>
- 1. bīgāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
bīgae, ārum f ir †bīga, ae f [iš bi-iugae; iugum] jungas (dvejetas) arklių arba jaučių; iungere bigas pakinkyti dvejetą (pajungti jungą); trop. važėkliai, užkinkyti dvejetu. Iš čia bīgātus, ī m sidabrinis denaras su iškaltais važėkliais (bigae) L†.
- Kuzavinis 2007
- 1. bīgāt|us, a, um adj. [bīga] sù dvikiñkio vežìmo ãtvaizdu (argentum L)